nomitināt

Lietojuma biežums :

nomitināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt₁.

2.apvidvārds Slikti barot, nomērdēt.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri