nomocīt
Lietojuma biežums :
nomocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
nomocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
2.2.Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
3.sarunvaloda Ar mokām pabeigt (ko).
3.1.Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
3.2.Ar mokām apēst, izdzert.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri