nomurkšķēt

Lietojuma biežums :

nomurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nomurkšķu	nomurkšķam	nomurkšķēju	nomurkšķējām	nomurkšķēšu	nomurkšķēsim
2. pers.	nomurkšķi	nomurkšķat	nomurkšķēji	nomurkšķējāt	nomurkšķēsi	nomurkšķēsiet, nomurkšķēsit
3. pers.	nomurkšķ		nomurkšķēja		nomurkšķēs

Pavēles izteiksme: nomurkšķi (vsk. 2. pers.), nomurkšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: nomurkšķot (tag.), nomurkšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: nomurkšķētu

Vajadzības izteiksme: jānomurkšķ

nomurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: nomurkši (vsk. 2. pers.), nomurkšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: nomurkšot (tag.), nomurkšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: nomurkšētu

Vajadzības izteiksme: jānomurkš

1.Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.

1.1.pārnestā nozīmē, intransitīvs Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

- Baidos, ka tā arī ir, - Vilibalds drūmi nomurkšķēja.
– Dabiski, ka ne, – nomurkšķ Jans Vilems.
– Nu tak skaidrs, muļķības, – viņš pie sevis nomurkšķēja.
— Jau ir labāk, — nomurkšķēja kalps, zaļoksnis ar sārtiem vaigiem.
Gerbūts, jau nokodies cepeti, pilnu muti kaut ko nomurkšķēja un paraustīja plecus.