nonāvēt
Lietojuma biežums :
nonāvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt.
Saistītās nozīmes
1.1.intransitīvs
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
1.3.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne, lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
1.4.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri