nopūdelēt

Lietojuma biežums :

nopūdelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

1.Netrāpīt (mērķim); netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).

1.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri