nopaļāt
Lietojuma biežums :
nopaļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopaļāju | nopaļājam | nopaļāju | nopaļājām | nopaļāšu | nopaļāsim |
| 2. pers. | nopaļā | nopaļājat | nopaļāji | nopaļājāt | nopaļāsi | nopaļāsiet, nopaļāsit |
| 3. pers. | nopaļā | nopaļāja | nopaļās | |||
Pavēles izteiksme: nopaļā (vsk. 2. pers.), nopaļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopaļājot (tag.), nopaļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopaļātu
Vajadzības izteiksme: jānopaļā
Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa publiski kritizē un lamā savu dēlu un visādi nopaļā.
- Panākumus gūt palīdz apziņa, ka tevi atbalsta un uzmundrina, nevis nopaļā vai noniecina.
- Rakstudarbs beidzās, gari nopaļājot Nigolu Andresenu kā jaunigauņu gara pēdējo aizstāvi, un atnesa Laosonam IPSR prēmiju un Mākslas pārvaldes direktora amatu.
- lūdza Sokrats un izskaidroja Suzannai: “ Skeleta un Asakas kungi patiešām ir visai neparasti tipi, taču citādības dēļ mums nav tiesību tos tūlīt nopaļāt.
- Ar tādiem stila ziediem klajā nākot, nav brīnums, ka Mierkalnam jāsaka: Es esmu par saviem darbiem lasījis tik daudz taisni nekrietnu un nevietā nopaļājošu atsauksmju.