noplūst
Lietojuma biežums :
noplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Plūstot atdalīties nost.
1.2.Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
2.parasti formā: trešā persona Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
3.Pārklāties (ar ko plūstošu).
4.apvidvārds Piedzīvot spontāno abortu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri