noplakt
Lietojuma biežums :
noplakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Pazemināties, arī samazināties (parasti par parādībām dabā).
1.1.Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
1.2.Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
1.3.Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
2.parasti formā: trešā persona Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
3.Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus.
Stabili vārdu savienojumiDūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri