noplanēt2
noplanēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplanēju | noplanējam | noplanēju | noplanējām | noplanēšu | noplanēsim |
| 2. pers. | noplanē | noplanējat | noplanēji | noplanējāt | noplanēsi | noplanēsiet, noplanēsit |
| 3. pers. | noplanē | noplanēja | noplanēs | |||
Pavēles izteiksme: noplanē (vsk. 2. pers.), noplanējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplanējot (tag.), noplanēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplanētu
Vajadzības izteiksme: jānoplanē
Planējot nolīdzināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkarībā no virsmas reljefa nogāzi paredzēts noplanēt vai piebērt ar filtrējošu grunti.
- Nogriezu kokus, izplēsu celmus, vēl visu neesmu līdz galam noplanējis.
- Noplanēja vienu virāžu, pacēlās augšup, pēc tam atkal nolaidās zemāk.
- Uz pusēm pārplēstā papīra lapa noplanējusi man uz ceļiem.
- Dīķa malas noplanē, un izraktā augsne nav jāizved, bet jānolīdzina krastos.