nopušķot
Lietojuma biežums :
nopušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopušķoju | nopušķojam | nopušķoju | nopušķojām | nopušķošu | nopušķosim |
| 2. pers. | nopušķo | nopušķojat | nopušķoji | nopušķojāt | nopušķosi | nopušķosiet, nopušķosit |
| 3. pers. | nopušķo | nopušķoja | nopušķos | |||
Pavēles izteiksme: nopušķo (vsk. 2. pers.), nopušķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopušķojot (tag.), nopušķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopušķotu
Vajadzības izteiksme: jānopušķo
Pušķot un pabeigt pušķot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādījās, ka direktors nopušķotā ozolkoka muciņā atvedis pašdarītu Pēterdienas alu!...
- Šo ievērojot, viņa draugi un labvēļi šī krietnā censoņa kapa malā tūdaļ pēc viņa paglabāšanas dziļi sirdī aizgrābti klusu viens otram roku spieda, klusu un sēri uz puķēm nopušķotā pakalniņā noskatīdamies, un katrs šo vīrišķīgo rokas spiedienu saprata — saprata, ka svēts pienākums šim centīgam tautas dēlam un karstam tēvijas mīlētājam celt pienācīgu zīmi, kas mūžu norāda, kas še dus zem zaļās velēnas.
- Izbrīvētajā laukumā starp pašas vārītām zaptēm, veclaicīgām noputējušām pudelēm un jocīgām karafēm, ar neaizmirstulēm nopušķota, rāmi gulēja Eleonora.
- Ja ar bērzu un pīlādžu meijām Jāņu vakarā jau laikus nopušķo visus vārtus un ēku jumtus, tas šķīstīs māju no katra ļaunuma.
- Nopušķotā cepure uzskrēja gaisā , nokrita pļavas spilgtajā zaļumā , un puisis smējās