nopurkšēt
nopurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi vienu reizi purkšēt.
2.sarunvaloda, transitīvs Neskaidri noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Ziemas versija 2025
407 040 šķirkļi
Līdzīgi šķirkļi:
atvasinājums šķirklī nopurkšķēt