noreibt
Lietojuma biežums :
noreibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt1.
Saistītās nozīmes
1.1.Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
1.2.Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
2.Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt2.
Stabili vārdu savienojumiAcis apreibst; acis noreibst. Galva noreibst (arī apreibst).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri