norietēt
Lietojuma biežums :
norietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
2.Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
3.apvidvārds Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti).
4.apvidvārds Nonīkt, nokalst, nosalt.
Avoti: LLVV, ViV, EH
Korpusa piemēri