norukšēt
norukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Īsu brīdi, vienu reizi rukšēt; norukšēties.
Avoti: LLVV
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Ziemas versija 2025
407 040 šķirkļi
Līdzīgi šķirkļi:
atvasinājums šķirklī norukšķēt