norunāt
Lietojuma biežums :
norunāt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
2.intransitīvs Runāt (visu laikposmu) un pabeigt runāt.
3.transitīvs Sarunā vienoties (ko darīt, par ko).
4.apvidvārds Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri