nosacīts
Lietojuma biežums :
nosacīts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
nosacīti apstākļa vārds
1.Divd. → nosacīt.
2.Tāds, kas ir atkarīgs no kādiem priekšnoteikumiem, faktoriem (piemēram, par parādībām, norisēm).
Stabili vārdu savienojumiNosacītais lēciens. Nosacītais zarojums.
3.joma: jurisprudence Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
Stabili vārdu savienojumiNosacīta atbrīvošana. Nosacīts spriedums.
4.formā: noteiktā galotne Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
Stabili vārdu savienojumiNosacītais kurināmais.
5.Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri