nospļauties
Lietojuma biežums :
nospļauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Izdarīt spļāvienu.
2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
3.žargonisms; parasti formā: nenoteiksme Viegli izdarāms.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri