nospingt

Lietojuma biežums :

nospingt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.

2.Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri