nosprukt
Lietojuma biežums :
nosprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
2.sarunvaloda Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri