nostumt
Lietojuma biežums :
nostumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
2.Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
2.1.Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri