nosvilpt
Lietojuma biežums :
nosvilpt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
1.1.transitīvs Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) — parasti par lodi, šāviņu.
3.transitīvs Svilpjoši noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri