Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Notipinājām pa nebeidzamajām kāpnēm lejup, un es izgāju Helēnai nopakaļ ārā pa parādes durvīm.
- Šunelītis, astīti luncinādams, itin priecīgi notipināja pa ambulances pakāpieniem, un es tiešām nedomāju, ka mums vēlreiz vajadzēs tikties.
- Sīkiem solīšiem, izlikdamies, ka tāpat vien eju garām, notipināju gar kafejnīcu, nevainīgi pacēlu kāju pret lielu Artemīdas podu un tad taisnā ceļā devos uz kapsētas komposta kaudzi, un tur, patiešām, uz nokaltušo ziedu atliekām vientuļš un nožēlojams gulēja sautējums.
- Reizēm, nevarēdama naktīs iemigt, uzmetusi plecos ar kažokādu izoderētu mājassvārku un paņēmusi sveci, viņa notipināja lejā, viesistabā, un domās ņēmās stumdīt un izkārtot vēl neatvestās mēbeles, domās kabināt pie sienām vēl neizgatavotos spoguļus un neuzgleznotās gleznas un domās radīt jaunas mājas, kurām, pēc viņas vissvētākās pārliecības, turpmāk vajadzēja brīnumaini un laimīgi pārvērst visas ģimenes likteni.
- Kaut kā lēnām un pamazām dūšīgi visur pieturoties notipinu uz leju pirmo slīpumu.
