notirkšķēt

Lietojuma biežums :

notirkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	notirkšķu	notirkšķam	notirkšķēju	notirkšķējām	notirkšķēšu	notirkšķēsim
2. pers.	notirkšķi	notirkšķat	notirkšķēji	notirkšķējāt	notirkšķēsi	notirkšķēsiet, notirkšķēsit
3. pers.	notirkšķ		notirkšķēja		notirkšķēs

Pavēles izteiksme: notirkšķi (vsk. 2. pers.), notirkšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: notirkšķot (tag.), notirkšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: notirkšķētu

Vajadzības izteiksme: jānotirkšķ

notirkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: notirkši (vsk. 2. pers.), notirkšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: notirkšot (tag.), notirkšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: notirkšētu

Vajadzības izteiksme: jānotirkš

Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Tas lika spogulim pie sienas sašķiebties, vecajam grīdas pulkstenim notirkšķēt un sienām nodrebēt.
Pa gaisu palidinājās skolotājas biezrāmju brille, notirkšķēja zīdīgās blūzītes krādziņa un pašāvās gaisā Salomes garā zirgaste, kurā kā satracinātas ķēves astē bija ieķērusies bioloģijas skolotāja.
Lavīze smējās, cēlās un krita, drānas plīvoja, kleita notirkšķēja, un viņa nu bija ārā, nopurinādama važu no labās kājas kā suns pēc peldes.
Viens plaukstas vēziens, vecais naktskrekls notirkšķ un nodevīgi nošļūk no Dagnijas auguma, ko tūdaļ pārklāj uzbudinošu skūpstu un glāstu lavīna, kas liek elpai pārvērsties tīksmās elsās.
Dziedošo, pantus skaitošo un ieskurbušo dancotāju vidū pa gaisu pland dzejojošo dzīvo klasiķu bikšu gali, Tē-krekli izlīduši no platām jauno dzejdaru ūzām, pa vīlēm notirkšķ iesācēju vārsmotāju šaurie svārciņi un atirst uzplēstajās nemirstošo dzejnieču tīkliņzeķēs pāris valdziņu.