notraukt
Lietojuma biežums :
notraukt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
1.1.lieto: reti Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
1.2.Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
1.3.Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) — par vēju.
1.4.pārnestā nozīmē Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
2.transitīvs Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
2.1.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) — piemēram, par vēju, šāviņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri