notrīcēt

Lietojuma biežums :

notrīcēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.

1.1.Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri