novazāt
Lietojuma biežums :
novazāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
1.1.pārnestā nozīmē Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Bezmērķīgi novadāt sev līdzi (kādu).
3.apvidvārds Enerģiski nopļaut.
4.apvidvārds Izšķērdēt laiku.
5.apvidvārds Aizpūst lietus mākoņus.
Avoti: EH, LLVV, ViV
Korpusa piemēri