noviļņot
Lietojuma biežums :
noviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noviļņoju | noviļņojam | noviļņoju | noviļņojām | noviļņošu | noviļņosim |
| 2. pers. | noviļņo | noviļņojat | noviļņoji | noviļņojāt | noviļņosi | noviļņosiet, noviļņosit |
| 3. pers. | noviļņo | noviļņoja | noviļņos | |||
Pavēles izteiksme: noviļņo (vsk. 2. pers.), noviļņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noviļņojot (tag.), noviļņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noviļņotu
Vajadzības izteiksme: jānoviļņo
Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zootehniķe Rindiņa nenovaldās un pielec kājās, noviļņodama milzīgās krūtis kolēģu priekšā.
- “Es arī labprāt paklausīšos tavu stāstu,” noviļņo pavasara pļava, un zirgs Dominiks viņiem visiem pamāj ar galvu.
- Kamēr šis labums noviļņoja un izgrozījās gar Andrieva acīm, viņš piespiedās pie kroga stoikas, pie kuras ar mugurām pret viņu, galvas raupajās plaukstās saņēmuši, sēdēja Jēkabs Radvilis un viņa kaimiņš — vecsaimnieks Kāpostiņš.
- Aizmetu prom melnajā laukā, stiebri noliecās, noviļņoja, nošalkoja, iepina, sapina, ievīkstīja pudeli, aptinās apkārt, aizvilka, paslēpa, noslēpa, nobāza, nogrūda kaut kur, lai tikai nesaplīst.
- Šķietami haotiskie priekšējās LED optikas lukturi ar asiem dienas gaitas lukturu rotājumiem, kas ir vieni no plānākajiem un kompaktākajiem gaismas diožu lukturu blokiem pasaulē, ierāmē gigantisko radiatora resti ar lielu, izstieptu rombveida zīmējumu, kas no augšējās daļas it kā noviļņo uz leju un tur transformējas daudz noteiktākā vienādmalu rakstā.