novilkt
Lietojuma biežums :
novilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.3.Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
1.4.Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
1.5.Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
1.6.Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
2.parasti formā: trešā persona Nogurdināt (parasti rokas, plecus) — par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
3.Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru); šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
4.Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
Stabili vārdu savienojumiNovelkamā bildīte.
4.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
4.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
5.Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
6.Nodīrāt (ādu).
6.1.Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
7.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt6.
8.joma: poligrāfija Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
9.Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
9.1.Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
9.2.Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
9.3.Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
9.4.intransitīvs
10.Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
10.1.Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
11.Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
12.Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
Stabili vārdu savienojumi(Taisns), kā ar lineālu novilkts.
12.1.Izveidot dabā (piemēram, robežu, stigu).
13.Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
13.1.Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
14.Nodzīvot (mūžu), parasti ar grūtībām.
14.1.intransitīvs
14.2.intransitīvs Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām.
15.lieto: pareti Nosūkt (daļu šķidruma).
16.sarunvaloda Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
Stabili vārdu savienojumiMaukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri