objektivizācija
Lietojuma biežums :
objektivizācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | objektivizācija | objektivizācijas |
| Ģen. | objektivizācijas | objektivizāciju |
| Dat. | objektivizācijai | objektivizācijām |
| Akuz. | objektivizāciju | objektivizācijas |
| Lok. | objektivizācijā | objektivizācijās |
1.Darbība, arī rezultāts → objektivizēt(1).
2.Darbība, arī rezultāts → objektivizēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā norāda P.Mincs, tad tieši romiešu tiesībās goda objektivizācija sasniedza augstāko pakāpi, jo tās vispār godu vērtēja tikai valsts mērogā.
- Kamēr feministes iestājas pret sieviešu objektivizāciju, šī portāla autores dara pretējo – stereotipizē sievietes kā ēst gatavojošas dzemdes, izglītotas horoskopos un vīriešu seksuālās apmierināšanas mākslās.
- Morālā funkcija ir leģitīma saistībā ar interakcijas kompetenci ( svešu perspektīvu pārņemšana, identifikācija ar lomām); citi aspekti ir attaisnojami ar kvalifikācijas faktoriem: literatūra ir svarīga kultūras objektivizācija, kuru pārzina nobriedis laikabiedrs.
- Šāda radošā procesa motivācijas pavērsienu teorētiski apcerējuši Džovanni Paolo Lomanco un Federiko Cukaro - itāļu mākslinieki un teorētiķi: manierisms Renesanses neoplatonisma garā risina ideju un to objektivizācijas jautājumu, atzīstot, ka " a priori" idejas piemīt vienīgi Dievam, kurš domā un rada, bet cilvēkam tās dotas sarežģītā materiāli jutekliskā formā.
- , mākslinieka izjūtai, noskaņai, domai ( Apнxeйм, 1974); subjektīvās mākslinieka personības objektivizācija mākslas tēlos ( Zeile, 1987; Kaгaн, 1997); ieceres iemiesošanās kādā zīmju sistēmā, kas atsvešinoties no autora, kļūst pieejama citiem ( Бoрев, 1988); mākslinieka jūtu un domu pasaules attīstība jaunrades darba iespaidā ( Bebre, 1982).