okulēt | Tēzaurs

okulēt

Lietojuma biežums :

okulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Potēt (kokus vai krūmus), iespraužot izgrieztos pumpurus aiz mizas; acot.

Saistītās nozīmes

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri