ondulēt
Lietojuma biežums :
ondulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ondulēju | ondulējam | ondulēju | ondulējām | ondulēšu | ondulēsim |
| 2. pers. | ondulē | ondulējat | ondulēji | ondulējāt | ondulēsi | ondulēsiet, ondulēsit |
| 3. pers. | ondulē | ondulēja | ondulēs | |||
Pavēles izteiksme: ondulē (vsk. 2. pers.), ondulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ondulējot (tag.), ondulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ondulētu
Vajadzības izteiksme: jāondulē
Sprogot, veidot (matus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zods viņam stūrains, lūpas biezas, bet mati rūpīgi ondulēti, acis dziļas un izteiksmīgas.
- Pieliekusi gaišmataino, ondulēto galvu, Vilāne runā par nesen noslēgtajiem līgumiem ar krieviem, par krievu aviācijas bāzēm Kurzemē, par Vācijas karu ar poļiem, par angļiem un frančiem, kuri savukārt Vācijai pieteikuši karu.
- Rātes locekļi atklātībā nemēdza parādīties citādi, kā lepnā uzvalkā un labi ondulētās parūkās, rokās turēdami spieķus ar zelta uzgaļiem ( kas piedienējās tikai viņiem un vēl eltermaņiem).
- Un to visi saka , ka tas bija varoņdarbs , kad viņu pierunāja noņemt ondulētās parūkas , izņemt zobus
- Īpaša ir ondulētā lazda, kurai pat aizmetušies rieksti.