ošņāt
Lietojuma biežums :
ošņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.sarunvaloda Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt2.
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri