pārķert
Lietojuma biežums :
pārķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert1.
2.Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā); pārtvert2.
3.Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
4.Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) — par vēju.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri