pārbēgt
Lietojuma biežums :
pārbēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
2.Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
3.Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri