pārplaisāt
pārplaisāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
Avoti: LLVV