pārsvītrot
Lietojuma biežums :
pārsvītrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
1.1.Pārvilkt svītru (ar ko).
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri