pārtrūkt
Lietojuma biežums :
pārtrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Trūkstot pārdalīties.
1.1.Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
2.Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
2.1.Aprauties, apklust (par skaņu).
2.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu).
Stabili vārdu savienojumiPārtrūkst dziesma. Pārtrūkst filma.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri