pārtraukt2
pārtraukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārtraucu | pārtraucam | pārtraucu | pārtraucām | pārtraukšu | pārtrauksim |
| 2. pers. | pārtrauc | pārtraucat | pārtrauci | pārtraucāt | pārtrauksi | pārtrauksiet, pārtrauksit |
| 3. pers. | pārtrauc | pārtrauca | pārtrauks | |||
Pavēles izteiksme: pārtrauc (vsk. 2. pers.), pārtrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārtraucot (tag.), pārtraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārtrauktu
Vajadzības izteiksme: jāpārtrauc
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valsts ekonomikas sabrukums pēc neatkarības atgūšanas pārtrauca nozīmīgas atjaunošanas darbu programmas.
- Diemžēl, šo iesākto darbu pārtrauca pētnieka traģiskā bojāeja 2005. gadā.
- Ar pārtraukto līniju dota savienojuma A šķīdības līkne [17].
- Proti, reakcijas efektivitātei ir jāsniedz iespēja pārtraukt notiekošu noziedzīgu nodarījumu.
- Tajā laikā arī K. Valdemāra jūrskolās pamazām pārtrauca mācības latviešu valodā.