pīckāt
Lietojuma biežums :
pīckāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pīckāju | pīckājam | pīckāju | pīckājām | pīckāšu | pīckāsim |
| 2. pers. | pīckā | pīckājat | pīckāji | pīckājāt | pīckāsi | pīckāsiet, pīckāsit |
| 3. pers. | pīckā | pīckāja | pīckās | |||
Pavēles izteiksme: pīckā (vsk. 2. pers.), pīckājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pīckājot (tag.), pīckāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pīckātu
Vajadzības izteiksme: jāpīckā
intransitīvs Sist, parasti ar pātagu; pātagot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tētis greizi pasmīnēja un devās prom no notikuma vietas, pīckādams ar zaru mežrožu krūmus.
- Viņš uzžmīkstināja ar pātagu zirgam starp ausīm un novietoja pīckātu atpakaļ zem gurna — rādās, vairāk nevajadzēs!
- Galu galā riteņi piebrauca tuvāk, no krūtīm jums izlauzās strupa murdoņa, un kāds no jūsējiem blieza ar dēli pa purnu pirmajam zirgam, zirgs iezviedzas, nosprauslojās, saslējās pakaļkājās un kāpās atpakaļ, kučierētājs, kas līdz šim pa pusei bija snauduļojis, nepaguva ne atjēgties, kad viens jau ķērās pīckāt zirgu ar pātagu, tad jūs kā vilku varza lēcāt klāt ratiem, juzdami, ka tīksmīgi iesmeldzās zem sirds, nākamās saķeršanās priekšnojauta jauki atspēlējās deniņos, tos viegli saspieda un skurbināja galvu.
- Jaunāks būdams , pīckāju Daugavā turpat
- Dzeram , brāļi , pīckājami