Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažiem purvāju nosaukumiem ir papildsēma ‘dziļš’: pīsa, slīksnājs, tīrelis vai ‘ar zāli un krūmiem apaudzis’: džūksniens.
- Ir arī plašākas semantiskās svārstības – ir virkne ģeogrāfisko apelatīvu, ar kuriem var apzīmēt dažādas objekta kategorijas, piemēram, pīsa vārdā sauc gan purvus, gan mežus, izdega, degums ir gan izdedzis mežs, gan līdums utt. Lai gan lietuviešu pētnieks Aloīzs Gudāvičus uzskata, ka ģeogrāfiskie apelatīvi baltu tautām ir bezekvivalentā leksika ( Gudavičius 2000, 80), to nozīmju sistēmā mēdz gadīties vēl lielāka semantiskā amplitūda, kad apelatīvs ir ne tikai ģeogrāfiskās nomenklatūras vārds, bet arī kādas reālijas apzīmējums citā jomā, piemēram, deglis ir ne tikai izdedzis mežs, bet arī drudzis, drēgzna ir ne tikai mitra vieta, bet arī auksts, drēgns laiks, ar vārdu lūžņa, lauza, mežs, purvs var apzīmēt arī lielu daudzumu utt. Tiesa gan, daži no šiem semantisko neatbilsmju cēloņiem var būt arī vēsturiski vai kā citādi izveidojušies homonīmi ar dažādām etimoloģiskām nozīmēm.
- Jo napracātam veirišam ādūt daudzi uz golda pīsa lej , tad tam byus sīva dzāruoja , jo sīvites tys pat nūteik , tad byus veirs dzārājs
