paļauties
Lietojuma biežums :
paļauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
Saistītās nozīmes
1.1.Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
1.2.Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
1.3.Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
2.Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
2.1.Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
2.2.Piekāpties; nepretoties.
2.3.Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri