pašsaglabāšana
pašsaglabāšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: bioloģija
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašsaglabāšana | pašsaglabāšanas |
| Ģen. | pašsaglabāšanas | pašsaglabāšanu |
| Dat. | pašsaglabāšanai | pašsaglabāšanām |
| Akuz. | pašsaglabāšanu | pašsaglabāšanas |
| Lok. | pašsaglabāšanā | pašsaglabāšanās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs diskursīvās stratēģijas primāri vērstas uz zinātnes pašsaglabāšanās un pašatražošanās centieniem, krietni vien mazākā mērā aktualizējot ( tomēr ne pilnībā izslēdzot) zinātnes paplašinātas demokrātiskas pārvaldības problemātiku.
- Ja trešā misija tās paplašinātajā izpratnē tiek attiecināta uz zinātnes publiskās komunikācijas lauku, tad vērojams, ka tā laika gaitā samērā elastīgi mainījusi savu primāro funkciju no zinātnisku zināšanu ( kā viena no zināšanu veidiem) izplatīšanas sabiedrībā vispārējas iedzīvotāju apgaismības vārdā ( paralēli reliģijai, mākslai un citām līdzvērtīgām kultūras vērtībām) uz zinātnes un zinātniskuma kā pārākas cilvēka apziņas formas un to utilitāra lietojuma propagandu, un vēlāk uz zinātnes popularizēšanu tās atjaunotas publiskas leģitimācijas, pašsaglabāšanās un tirgvedības vārdā.
- Viņam piemīt pašsaglabāšanas instinkts.
- Kulverts uzskata, ka „ kopējā griba un kopējo vēlmju saplūšana saliedēja cilvēku un prātu kopienu vienā Būtnē, kas darbojās sevis pašsaglabāšanai un savam priekam”.
- Vērtībām nav skaidras definīcijas – tās ir lietas, ko mēs paturam prātā pieņemot lēmumus, virzoties uz ideālo, piemēram – vienlīdzība, autonomija, cieņa, vecāku godāšana, pašpaļāvība, godīgums, drošība, pašapmierinātība, īpašumtiesības, brīvība, solidaritāte, personas atbildība, pašsaglabāšanās.