paburkšķēt

Lietojuma biežums :

paburkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	paburkšķu	paburkšķam	paburkšķēju	paburkšķējām	paburkšķēšu	paburkšķēsim
2. pers.	paburkšķi	paburkšķat	paburkšķēji	paburkšķējāt	paburkšķēsi	paburkšķēsiet, paburkšķēsit
3. pers.	paburkšķ		paburkšķēja		paburkšķēs

Pavēles izteiksme: paburkšķi (vsk. 2. pers.), paburkšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: paburkšķot (tag.), paburkšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: paburkšķētu

Vajadzības izteiksme: jāpaburkšķ

paburkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: paburkši (vsk. 2. pers.), paburkšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: paburkšot (tag.), paburkšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: paburkšētu

Vajadzības izteiksme: jāpaburkš

1.parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.

2.sarunvaloda Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

– Labi, labi, mēģināšu, – es mazliet paburkšķu.
Draudzenes mazliet paburkšķēja, bet padevās, jo visas mēs bijām nogurušas.
Varu iekšēji pārdzīvot vai paburkšķēt, taču ļaunu otram nedarīšu un arī nevēlēšu.
Ja rezultāti lielākoties ir lieliski, tad par pašu procesu gan nākas paburkšķēt.
Varbūt kāds arī redakcijā paburkšķēja, bet tas dabīgi.