padiktēt
Lietojuma biežums :
padiktēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padiktēju | padiktējam | padiktēju | padiktējām | padiktēšu | padiktēsim |
| 2. pers. | padiktē | padiktējat | padiktēji | padiktējāt | padiktēsi | padiktēsiet, padiktēsit |
| 3. pers. | padiktē | padiktēja | padiktēs | |||
Pavēles izteiksme: padiktē (vsk. 2. pers.), padiktējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padiktējot (tag.), padiktēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padiktētu
Vajadzības izteiksme: jāpadiktē
Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja kādam ir vēlēšanās ko uzzināt sīkāk, es varu padiktēt, pastāstīt.
- Diez vai mūsu godātais premjers A. Kalvītis domāja par valsts interesēm izvrizot Zatleru prezidenta vēlēšanām, drīzāk jau viņam bija apnikusi Freibergas aktiīvā ļīdzdarbošanās politiskajos jautājumos un kāpēc gan neizmantot tādu izdevību padiktēt kaut ko arī pēc sava prāta!!!!
- Reizēm cilvēkiem padiktēju vārdus no savām burtnīcām.
- Mēs tikai piedalīsimies procesā, varbūt padiktēsim toni par to, kas mums labāk patīk."