padzīrot
Lietojuma biežums :
padzīrot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padzīroju | padzīrojam | padzīroju | padzīrojām | padzīrošu | padzīrosim |
| 2. pers. | padzīro | padzīrojat | padzīroji | padzīrojāt | padzīrosi | padzīrosiet, padzīrosit |
| 3. pers. | padzīro | padzīroja | padzīros | |||
Pavēles izteiksme: padzīro (vsk. 2. pers.), padzīrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padzīrojot (tag.), padzīrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padzīrotu
Vajadzības izteiksme: jāpadzīro
Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varam jau kādu brīdi padzīrot arī uz nākotnes rēķina, bet nupat jau pienācis brīdis samaksāt par šīm dzīrēm.
- Prieks bija arī par to, ka atkal kādam no namā strādājošiem tuvojas vārda vai dzimšanas diena un par nieka līdzdalības rubli būs iespēja saviesīgi padzīrot.
- Šie ieradumi patika arī zemniekiem, un viņi pamazām sāka pārņemt augsto muižas kultūru; agrāk taču lietuvji pavisam nedzēra, tikai svētku laikā, bērēs, pirms kaujas, kaujas laikā, nu, vēl pēc kaujas padzīroja, un vienkārši sasildīties gribēdami vai pret iesnām karsta medalus krūciņu pirms miega iemeta — kā zāles.
- Aleksandrs nekādi nepaspēja uz karu ar krieviem, te viņa augstmaņi Smoļenskā vieni pret lielkņazu cīnījās, te algots karaspēks, gaidīt nesagaidījis Aleksandru, izklīda uz visām pusēm, te pret Maskavu izgājušu tatāru simttūkstošu baram gadu vajadzēja gaidīt laukos badojoties, kamēr Aleksandrs tiks kronēts par Polijas karali, un vēl pienācīgi padzīroja par godu šim gadījumam, bet pēc tam taču cilvēkam salāpīties vajag.
- To padarījis , nu tikai drīkstēja atlikumus no gaiļa ēst un padzīrot tai vakarā