pagriezties1
Lietojuma biežums :
pagriezties [pagriezties] atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
1.1.Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
1.2.Tikt pagrieztam (pret ko, uz ko u. tml.) — parasti par acīm, seju, galvu; tikt pagrieztam (kādā virzienā).
Stabili vārdu savienojumiSkatiens (arī skats) pagriežas.
1.3.Par priekšmetiem.
1.4.Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.5.Par transportlīdzekli.
1.6.Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) — par vēju.
1.7.Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
1.8.Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
1.9.pārnestā nozīmē Pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) — par laikposmu, laikapstākļiem.
1.10.pārnestā nozīmē Izmainīties un pievērsties (kam citam) — piemēram, par domām, sarunām.
1.11.pārnestā nozīmē Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
3.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
4.lieto: reti Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
Stabili vārdu savienojumiLaiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri