pajukt
Lietojuma biežums :
pajukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt1.
1.1.Par kā sīka kopumu.
1.2.Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
1.3.Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
2.parasti formā: trešā persona Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
2.1.Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
2.2.Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
3.Tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu); arī izjukt2.
3.1.Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
3.2.Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
4.parasti formā: trešā persona Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt3.
5.sarunvaloda Kļūt psihiski slimam, parasti vieglā formā.
Stabili vārdu savienojumiSpalvas vien pajūk.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri