Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saņēmis mani aiz elkoņa, vilka steidzīgi zem pajumta.
- Vispirms stelpieši pajumti devuši jauniešu biedrības « Jaunatne smaidam» uzaicinātajiem brīvprātīgā darba veicējiem, bet gribējuši savējos, tieši Stelpei un stelpiešiem.
- Nelaime vienīgi, ka šādos apstākļos valdzinošais brīnumputns nemanot var pārvērsties rāmu mājas baložu barā, kas pariņķo, pariņķo virs mīļotāju galvām un atkal nolaižas uz savām pajumta laktām.
- Daudzi stāsti ir autentiski saistoši, jo autore apraksta notikumus un epizodes, ko pati piedzīvojusi gan bērnībā ( “ Pajumts”) un pusaudzes gados ( “ Ora et labora”), gan kara laikā ( “ Māsa Kārija”) un jaunībā ( “ Ko teiks sabiedrība”).
- Tiek citēts Bībeles teksts: “ Es zinu, ka liekuļi tiesā / Tos, kuri ar pātagām dzen / No dievnama veikalniekus, / Kas pasauli apgāna sen” ( 298), citēti “ nolādētie dzejnieki”: “ Kam dzimtene – pilsēts grēkpilns, / Bez pajumta un bez dzimtas / Ko svaidījis sapņu vilns, / Bet pazīst viņi viens otru / Un lepni kvēlo tiem skats” ( 294), Parīzes un dažu tēlu, piemēram, Žannas d’Arkas apraksts traktējams kā introtekstuāls kods – Parīze un brašā jaunava ir cikla “ Parīzes balādes” personāži.
