pakārtojums
Lietojuma biežums :
pakārtojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Paveikta darbība, rezultāts → pakārtot1, pakārtoties1.
2.joma: valodniecība Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības; valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
Stabili vārdu savienojumiPakārtojuma saiklis; pakārtojuma konjunkcija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri