pakabināt
Lietojuma biežums :
pakabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakabinu | pakabinām | pakabināju | pakabinājām | pakabināšu | pakabināsim |
| 2. pers. | pakabini | pakabināt | pakabināji | pakabinājāt | pakabināsi | pakabināsiet, pakabināsit |
| 3. pers. | pakabina | pakabināja | pakabinās | |||
Pavēles izteiksme: pakabini (vsk. 2. pers.), pakabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakabinot (tag.), pakabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakabinātu
Vajadzības izteiksme: jāpakabina
Pakārt, uzkārt; uzkabināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mākslinieks, kurš radījis šo tetovējumu, ne velna nav jēdzis no telpas un objekta proporcijām, tāpēc desantnieks drīzāk izskatās pēc tāda, kas pakabināts gaisā, nevis krīt brīvajā kritienā.
- Tāpēc Sālamans Delmedigo viņam šķita dzīvāks par daudziem dzīvajiem, jo dzīvas joprojām bija viņa domas un viņa zinātniskie prātojumi, un Ārons Gordons pakabinātu pie sienas pat turēja ierāmētu Sālamana Delmedigo papīra ģīmetni, un tieši uz to, saskāries ar kādu neizskaidrojamu gadījumu, viņš raudzījās un domās vērsās pēc padoma.
- Un pirmajās nedēļās Ona Kotrīna vakaros bailīgi lūdzās savā guļamkambarī, raudzīdamās uz iepretī gultai pakabināto Visusvētāko Jaunavu, kura arī, cik dīvaini, pašā sākumā tur negribēja karāties, un divas reizes kārtīgi iedzītas rūdīta tērauda naglas bija noliekušās lejup, bet svētais attēls - nokritis taisni lejā gar pašu sienu, bet vēlāk, kad prāvests pasvētīja, palika karājamies, savukārt tās bezkaunības, tās plikās preteklības tika ievīstītas audeklā un aizceļoja uz vienu no tukšajām istabām.
- Tāpēc viņa vispirms saaicināja pie sevis dažus vēl dzīvos tirgotājus, un viņi, aizspraudušies aiz auss nosmailinātas rakstāmspalvas un kaklā pakabinājuši pārnēsājamas tintnīcas, staigāja pa Zirgu ielas namu, sarakstīdami skapjus un skapīšus, greznos krēslus un galdus, spoguļus un gleznas, lustras un svečturus, pat segas lādēs un viņas vecās kleitas, ikvienu kristāla kausu, sudraba karoti, paplāti un zupas bļodu; pienāca kārta pat viņas apzeltītajai kafijas tasītei un glītajiem tualetes un rakstīšanas piederumiem; pēc tam viņa saaicināja juristus, notārus un lieciniekus, uzrakstīja savu pēdējo gribu un sakārtoja visu muižu īpašumu papīrus; un visa viņas nodzīvotā dzīve tagad bija satilpināta vienā lielā un precīzā inventāra sarakstā, kur visam bija sava cena – gan dārglietām, ko reiz mīlas kvēlē dāvinājis vīrs, gan zelta uzpirksteņiem, gan grāmatām, gan zemes īpašumiem, gan veciem krekliem un fajansa naktspodam; tagad atlika tikai izspriest, kuram viņa ko novēlēs.
- Un Jeremijs Bildzjukevičs apstiprināja, ka tie pamuļķi pilsētā vairs nevienam nedodot dzīves un ka viņa tēvocis pops jau esot apturēts, turklāt tik bezkaunīgi - pašā pareizticīgo kvartālā, bet, par laimi, viņam izdevies sasaukt pāris savu diakonu, kuri tad uzbrucējus kārtīgi noslānījuši ar nūjām; un Gedeons Margolis ieminējās, ka viņa otrās pakāpes māsīcai esot uzbrukts Dominikāņu ielā ceturtajā stundā pēc pusdienas, jo viņa, redz, esot bijusi pārmēru izgreznojusies, skūtie viņai pavēlēja būt pieticīgākai, iesita pa seju un atņēma pērļu virteni un visus gredzenus, - pērļu virteni viņi it kā pēc tam esot aiznesuši un pakabinājuši kā votu tuvīnajā baznīcā, taču meitene redzējusi, ka gredzenus gan viņi sadalījuši paši savā starpā, un viņa raudādama pārskrējusi mājās un pažēlojusies vecākiem, un vecāki sacēluši kājās tiesnešus, taču tie tagad nevarot atrast lieciniekus, jo, lai arī ielā gājēju tobrīd neesot trūcis, tie visi esot nāvīgi pārbijušies; un tad vēl daži studenti ierunājās, ka nu jau patiešām pietiks un vajag rīkoties.